“Talkas nozīme ir ne tikai burtiska – iztīrīt un sakopt – tai ir arī psiholoģiska, vienojoša nozīme. Uzņēmumiem un sabiedrībai, ka arī valdībai un valsts iestāžu darbiniekiem ir jābūt vienotiem, lai Latvija plauktu un zeltu. Kā pierāda arī šī talka, kopīgs darbs cilvēkus saliedē un motivē jauniem sasniegumiem,” norāda akcijas organizatoru biroja “Tīrības dienas” pārstāve Linda Osīte.

Vairāku stundu talkošanas rezultātā kopīgiem spēkiem tika sakopta gandrīz visa Darmštates priežu audze vairāku hektāru platībā, savācot gandrīz 1000 maisus ar atkritumiem.

Ķemeru nacionālā parka pārstāvis Gints Starts norāda: “Esam pateicīgi par izrādīto iniciatīvu. Šodien tika sakopta vēl viena skaista Latvijas vieta, galvenokārt, to atbrīvojot no t.s. kultūrslāņa, kuru aiz sevis atstāj mazāk apzinīgie sabiedrības pārstāvji”. Ķemeru nacionālais parks ar biroju “Tīrības dienas” talku organizēšanā, sadarbojas jau otro gadu.

Vislielāko interesi par dalību “Tīrības dienu” talkā Darmštates priežu audzes dabas liegumā izrādīja uzņēmuma “Caparol Baltica” darbinieki, talkošanai deleģējot gandrīz visu biroja kolektīvu – vairākus desmitus cilvēku. Firmas pārstāvji ieradās talkot ar visām ģimenēm.

“Caparol Baltica ir uzņēmums ar ilgtspējīgas attīstības vīziju, tāpēc mums nav vienalga kādā vidē dzīvojam. Arī turpmāk, domājot par valsts un savu bērnu nākotni, labprāt iesaistīsimies dažādās vides sakopšanas aktivitātes. Tāpat ražojot savu produkciju – dažādas krāsas, emaljas, beices un apmetumu sistēmas, nemitīgi domājam par apkārtējo vidi, radot jaunus ekoloģiskus produktus, kā arī nodrošinot videi draudzīgu ražošanas procesu,” atzīst uzņēmuma “Caparol Baltica” vadītāja Beata Johansone.

“Tīrības dienu” mērķis ir mudināt iedzīvotājus ar lielāku atbildību izturēties pret savu valsti, uzturēt tīru un sakoptu, kā arī ar neiecietību izturēties pret tās piemēslotājiem, turklāt veltīt tam savu uzmanību ne tikai vienu dienu. Akcijā iesaistīties aicināti uzņēmumi un sabiedriskās organizācijas simboliski kopīgiem spēkiem uzpošot Latviju.

Par dabas liegumu “Darmštates priežu audze”
Darmštates priežu audzi veido vairāk nekā 120 gadu veci koki un dotajā brīdī šeit ir valsts nozīmes botāniskais liegums vairāk kā 5 ha platībā. Šeit ir apskatāma Vācijas priežu audze, kas ir vienīgā Latvijā. Priedes tika mēģināts ieaudzēt XX gs. sākumā.

Foto: Latvijas Valsts prezidenta kanceleja

“Tīrības dienas” tiek veidotas ar mērķi iedzīvotājus mudināt vienu mēnesi gadā veltīt dabas sakopšanai. “Protams, daudz var izdarīt vienā dienā, taču, ja vēlamies būt tiešām atbildīgi un lepoties ar savu valsti, pavasara tīrīšanas svētkiem ir jābūt garākiem. Visi kopā tādējādi mēs varam izdarīt vēl vairāk un sagaidīt vasaru daudz tīrākā Latvijā,” atzīmē “Tīrības dienu” projektu vadītāja Linda Osīte.

Arī birojs “Dabīgs produkts” atbalsta ideju par tīrības mēnesi, kad katrs iedzīvotājus var atrast īsto laiku un vietu, kad sakopt un satīrīt savu pagalmu, upmalu vai mežu. “Tas nav tikai vienreizējs pasākums, mums jāspēj veltīt Latvijai vairāk laika,” norāda biroja “Dabīgs produkts” projektu vadītājs Mārcis Burķītis. “Tāpat mums atbalstāma šķiet ideja par uzņēmumu iesaistīšanu talku organizēšanā. Latvijā ir tiešām aktīvi un pret vidi un cilvēku veselību atbildīgi uzņēmumi, kas ir gatavi iesaistīties. To pierāda arī uzņēmumu atsaucība un iesaistīšanās idejā par dabīgu produktu popularizēšanu,” turpina M.Burķītis

“Tīrības dienas” norises laikā tiks apzinātas Latvijas netīrās, piemēslotās vietas, organizējot tīrības komandas uz konkrētajiem punktiem, tas savedot kārtībā. Lai rādītu piemēru, liela uzmanība “Tīrības dienu” ietvaros tiks veltīta labo piemēru – sakoptāko māju, biroju un pagalmu – izcelšanai, tādējādi vēlreiz pierādot, ka mēs varam, ja tikai labi gribam. Tāpat tiks organizēti dažādi konkursi par aktīvāko tīrības inspektoru, čaklāko uzņēmumu – tīrības komandu un labāko padomu, kā ieviest tīrību ikvienā dzīves sfēra.

Jau pērn akcija “Tīrības dienas” izpelnījās lielu iedzīvotāju un uzņēmumu atzinību. Ar tādu uzņēmumu kā  Madara Cosmetics, DāvanuServiss.lv, harmonija SPA, Deju studija Nianse, viesnīca Laine, Forums Group un LiiR atbalstu izdevās sniegt ieguldījumu Latvija dabas sakopšanā. Taču joprojām ir daudz vietas, kurām būtu nepieciešama darbīgu cilvēku roku palīdzība, tādēļ iesākto akciju nolemts turpināt un padarīt par ikgadēju pasākumu.

Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas izglītības, saziņas un kontroles nodaļas vadītājs Andris Širovs skaidro, ka dedzinot kūlu tiek nodarīts būtisks kaitējums augiem, iet bojā kukaiņi un citi bezmugurkaulinieki, sevišķi tie, kuru attīstība sākas agri pavasarī. Šiem dzīvniekiem ir ļoti būtiska loma ekosistēmās kā lielāku dzīvnieku barībai, to vidū ir arī retas un aizsargājamas sugas.

Kā min Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas datu nodaļas vadītājs Mārtiņš Kalniņš –kūlas dedzināšanas rezultātā vienkāršojas augu sabiedrības – samazinās pret dedzināšanu neizturīgo viengadīgo augu skaits, samazinās augsnes auglība, jo sarūk augu atlieku masa un humusa saturs augsnē, iet bojā augsnes virskārtā un uz augsnes virsmas dzīvojošie kukaiņi, to kāpuri, olas, kūniņas, kā arī samazinās skrejvaboļu, zirnekļu, īsspārņu populācijas blīvums. Kopumā kūlas dedzināšanas dēļ samazinās sugu daudzveidība, kas attiecīgi mazina dabas estētisko skaistumu – dabā izzūd dažādas krāsas, smaržas un skaņas, ko rada floras un faunas daudzveidīgums.

M. Kalniņš arī skaidro, ka vislielākais ļaunums tiek nodarīts, dedzinot kūlu lielās platībās un vēlu pavasarī vai pat vasarā, kad ir pamodušies gandrīz visi dzīvnieki, izveidotas putnu ligzdas, sadētas olas. Turklāt dedzinātas tiek arī putniem nozīmīgās mitrās pļavas, ezeru un upju palienes.

Jāpiemin arī, ka dedzinot kūlu kūdrainās augsnēs, notiek ilgstoša kūdras gruzdēšana, kas rada ugunsbīstamu situāciju ilgākā laika posmā. Tāpat kūlas dedzināšana var izraisīt meža ugunsgrēku.

Kūlas dedzināšana jo sevišķi nav pieļaujama īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kur, iespējams, kūlas dedzināšanas rezultātā var iet bojās tās dabas vērtības, kuru aizsardzībai attiecīgā teritorija ir nodibināta.

Dabas aizsardzības pārvalde aicina – novērtēsim mūsu unikālās dabas bagātības un saudzēsim tās, nevis iznīcināsim, lai tā var priecēt mūs ar savu krāšņumu un daudzveidību!

Lielā Talka, kuras mērķis ir panākt, ka Latvija kļūst par tīrāko un sakoptāko vietu pasaulē, ir izaicinājums visiem Latvijas iedzīvotājiem. To skaitā arī sportistiem.

Latvijas Olimpiešu klubs ir nosūtījis aicinājumu citām līdzīgām organizācijām un sportistiem Eiropā, aicinot visus iesaistīties un apvienoties šajā lielajā vides sakopšanas akcijā.

Olimpiskās kustības ideāli un to sākotnēja būtība bija aicinājums uz mieru un sportisku sacensību visā pasaulē. Šobrīd pasaule pārcieš ne tikai finansiālu krīzi, bet ir arī ekoloģiskās krīzes priekšvakarā. Visu pasaules iedzīvotāju pienākums būtu iestāties par tīru dabu un resursu saudzēšanu.

1. Elektroierīces un apgaismojums
Elektroenerģijas patēriņš parasti ir viena
no būtiskākajām uzņēmuma ietekmēm uz vidi. Pieprasījums pēc elektrības katru gadu
aug, bet Latvija nespēj sevi nodrošināt ar atjaunojamo elektroenerģiju. Elektrības ieguve no fosilajiem energoresursiem veicina gaisa piesārņojumu un globālās klimata izmaiņas.

2. Apkure, ventilācija un dzesēšana (kondicionēšana)
1. Neapsedziet radiatorus un biroja galdus novietojiet vismaz 15 cm attālumā no tiem.
2. Vēdinot telpu, aizveriet durvis, lai neatdzesētu visas telpas.
3. Temperatūrai darba telpās nav jābūt augstākai par 18-20°C, bet palīgtelpās tā var būt vēl zemāka. Temperatūras samazināšana dzīvojamās telpās par 1°C nodrošina pat līdz 10% siltuma resursu ekonomiju!
4. Uzstādiet termostatus, ar kuru palīdzību iespējams nodrošināt precīzu temperatūru telpās.
5. Siltiniet telpas:
• aizdrīvējiet šķirbas un aizlīmējiet logus,
aplodām pielīmējiet gumijas vai silikāta blīves;
• uz palodzes starp loga rūtīm ievietojiet bieza
auduma vai spilvenveida vēja aizturētājus;
• piekariet biezus aizkarus;
• aiz radiatoriem pie ārsienām pielīmējiet folija
pārklājumu, kas atstaro siltumu;
• regulāri noslaukiet putekļus no sildierīcēm.

3. Papīrs un mēbeles
Biroja darbs parasti saistās ar ievērojamu papīra apjoma patēriņu, taču koksnes resursi nav bezgalīgi, un papīrrūpniecība izraisa arī ūdens un gaisa piesārņojumu. Tāpēc taupīga papīra izmantošana un videi draudzīga papīra izvēle ir būtisks zaļā biroja priekšnosacījums.
Biroja mēbeles
• Izvēlieties ar FSC sertifikātu marķētas mēbeles, kas apliecina, ka koksnes izcelsme ir ilgtspējīgi apsaimniekoti meži.
• Dodiet priekšroku masīvkoka mēbelēm.
• Izvairieties no skaidu plākšņu un lamināta mēbelēm, jo tās var saturēt formaldehīdu un citas veselībai bīstamas vielas.
• Izvairieties no tropiskās koksnes un izvēlieties vietējās izcelsmes koksnes izstrādājumus.
• Neizvēlieties mīkstās mēbeles, kas var saturēt bromētos liesmu novērsējus.

4. Ūdens
Kvalitatīva un nekaitīga dzeramā ūdens
sagatavošana ir ļoti dārgs process, un pat
Latvijā ūdens nav neierobežotā daudzumā!

5. Virtuve
Parasti, domājot par kaitējumu videi, prātā nāk enerģijas patēriņš, transports un atkritumi, bet patiesībā tieši pārtikas preču ražošana un patēriņš saistās ar lielākajām slodzēm uz vidi. Tāpēc uzņēmumiem vajadzētu veicināt videi draudzīgu un veselīgu pārtikas izvēli darbinieku un partneru vidū.

6. Transports
Arī transports ir viens no lielākajiem vides piesārņotājiem. Tas ir ne tikai transporta līdzekļu radīto emisiju dēļ, bet arī infrastruktūras, kas fragmentē ekosistēmas, trokšņa, sastrēgumu u.c. faktoru dēļ.

7. Atkritumi
Atkritumi ir viena no redzamākajām vides problēmām. Tie ne tikai rada vizuālu piesārņojumu, bet arī to noglabāšana un pārstrāde prasa lielus enerģijas apjomus un piesārņo apkārtējo vidi. Samaziniet atkritumu apjomu!

Ar plašākiem Zaļā biroja priekšnoteikumiem varat iepazīties: http://www.pdf.lv/doc_upl/PDF_GreenOffice_Bookle.pdf

Konkursa rīkotāji ir izvirzījuši vairākus mērķus, ko plāno sasniegt ar šī konkursa palīdzību:

1.Stimulēt tirgotājus ievērot videi draudzīgu komercdarbību, kas vērsta uz ilgtspējīgu attīstību;

2.Veicināt tirgotājus veidot videi draudzīga uzņēmuma vadību, t.i., izveidot un attīstīt vadības sistēmu, kas nodrošinātu nepārtrauktus uzlabojumus ilgtspējīgas attīstības virzienā videi draudzīga uzņēmuma tēla veidošanā;

3.Popularizēt videi draudzīgos tirdzniecības, ēdināšanas un pakalpojumu sniegšanas uzņēmumus un to darbiniekus.

Pieteikšanās konkursam notiek līdz 2009. gada 15. decembrim, nosūtot konkursa rīkotājiem aizpildītu pieteikuma anketu. Pieteikuma anketas meklējiet LTA mājas lapā www.lta.lv. Konkursa uzvarētāji tiks noteikti 2010. gada janvārī.

Lai noteiktu pašmāju videi draudzīgos uzņēmumus, tiek izveidota īpaša ekspertu komisija, kas rūpīgi izvērtēs katru šī godpilnā titula kandidātu. Konkursā tiks izmantotas divu veidu vērtēšanas anketas – vērtēšanas anketa, kuru aizpilda tirdzniecības vadītājs, un ekspertu vērtēšanas anketa, kuru aizpilda eksperti, apmeklējot tirdzniecības vietu. Nosakot videi draudzīgo tirgotāju, katram tirdzniecības objekta tipam ir izstrādāti atšķirīgi vērtēšanas kritēriji.

Dalība konkursā sniedz nozīmīgu ieguldījumu katra dalībnieka uzņēmuma tēla veidošanā. Ikviens uzņēmums, kas piesakās dalībai konkursā, publiski apliecina, kas uzskata sevi par videi draudzīgu un atbildīgu, turklāt lepojas ar to. Savukārt konkursa uzvarētāji tiks īpaši izcelti, iegūstot tiesības publiski lietot titulu „Videi draudzīgs tirgotājs 2009”, kā arī tiks popularizēti žurnālā „Latvijas Tirgotājs” un SIA „Zaļā josta” mājas lapā.

Konkursu rīko Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) sadarbībā ar SIA „Zaļā josta” un Latvijas Vides aizsardzības fondu un Vides ministriju.

Nedēļas laikā nra.lv apmeklēja piecas ātrās ēdināšanas iestādes un kafejnīcas, lai pārliecinātos par divām lietām: vai slimību sezona ir ietekmējusi pašu ēdinātāju attieksmi pret tīrību un vai pusdienotāji ņem vērā mediķu ieteikumus mazgāt rokas. Diemžēl, nedz uz pirmo, nedz uz otro jautājumu nra.lv eksperimenta gaitā netika gūta apstiprinoša atbilde. Lai gan mediķi nenogurdināmi atgādina, ka viena no drošākajām iespējām sevi pasargāt no vīrusiem ir elementāra roku mazgāšana, pat straujā hepatīta un gripas izplatīšanās nav mainījusi cilvēku domāšanau. Nra.lv novērojumi nepārprotami apliecina — tikai retais pirms sēšanās pie pusdienu galda atceras nomazgāt rokas. Ar tām pašām rokām, kas pirms dažām minūtēm aizskārušas sabiedriskā transporta rokturus, naudu, veikalu plauktus, cilvēki ēd hamburgerus, kebabus un kartupeļus, kuru ātrās ēdināšanas iestāžu fasējums paģēr ēst „pa tiešo”ar rokām.

Tiesa, otra atziņa, šķiet, ir vēl daudz nepatīkamāka: neviena no tām sabiedriskās ēdināšanas iestādēm, kurās paviesojās nra.lv, neuzskata par nepieciešamu vīrusu laikā kaut kā īpaši pasargāt savus klientus. Lai gan klīst nostāsti, ka vienā otrā Rīgas kafejnīcā galdi tiekot dezinficēti ar īpašu šķidrumu, nra.lv neko tādu nemanīja. Visās iestādēs galdi tika labākajā gadījumā noslaucīti ar mitru lupatu, kas pirms tam pabijusi arī uz paplātēm, krēsliem, pat trepju margām un miskastes vākiem. Dažās sabiedriskās ēdināšanas iestādēs ar vienu un to pašu lupatu tika slaucīti galdi, naži un arī uzkopjošā personāla rokas.

Eksperimenta būtība

Par pētījuma vidi tika izraudzītas vidējā līmeņa ēstuves, kuru draudzīgās cenas piesaista lielu apmeklētāju skaitu. Katrā no kafejnīcām tika pavadīta stunda, vērojot pusdienotāju došanos mazgāt rokas un to, kā, ar ko un cik bieži apkalpojošais personāls slauka galdu.

Pusdienošanas zona iepirkšanās centrā Olimpia

Bez liekulības nākas atzīt, ka Olimpijā mīl tīrību. Stundas laikā, kamēr šo vietu „inspicēja” nra.lv, trauku novācēja raitā solī apstaigāja teju katru no aptuveni 50 galdiņiem, lai novāktu uz tiem esošos atkritumus, ēdiena paliekas un noslaucītu galda virsmas. Lai gan netīro trauku un hamburgeru iepakojumu, ko stundas laikā spēja „saražot” piecu „ēdinātavu” klienti, bija tiešām daudz, līdztekus galdu apkopei trauku novācēja ik pēc dažām minūtēm paguva ķerties klāt arī slotai, lai aizslaucītu zemē nokritušo ēdienu. Tik tālu par labajām lietām…

Savukārt, kas attiecas uz nepatīkamajām atziņām, tad galvenā no tām — līdzās pusdienu zonai nav tualetes, kur ēdnīcu apmeklētāji varētu nomazgāt rokas. Pēc divu pārdevēju aptaujāšanas un ilgas riņķošanas, man tualeti izdevās atrast tikai otrā tirdzniecības centra galā. Otra nepatīkamā atziņa — lupata, ar kuru tika slaucīti galdi, mazgāšanas līdzekļus un pat siltu ūdeni nebija redzējusi vismaz stundu jeb visu to laiku, kuru nra.lv novēroja apkopēju. Un, lai gan ļoti gribētos ticēt, ka pēc stundas šī lupata beidzot nonāca verdošā bļodā, intuīcija tomēr saka pretējo.

Tāpat nākas atzīt, ka ar vienu un to pašu lupatu uzcītīgā apkopēja slaucīja gan galdus, gan trepju margas, gan krēslus.

Uzmanīgi vērojot pusdienotājus, kopaina veidojās vēl jo nepatīkamāka — kāds klepo, kāds šķauda, kādam daļa ēdiena nejauši no mutes izkrīt uz galda… Un visa šī buķete mirklī nonāk uz apkopējas lupatas.

Lai pārliecinātos, ka redze mani neviļ un ka neesmu palaidusi garām kādu revolucionāru mazgāšanas līdzekli, es — kamēr apkopēja, atstājusi savus darba rīkus uz ratiņiem, iegāja palīgtelpās — riskēju universālo lupatu pārbaudīt „ uz tausti”. Nē, nekā tāda, kas liecinātu par dezinfekcijas līdzekļiem uz šīs lupatas nebija— slapja, taukaina, vēsa, bez mazākajām mazgāšanas līdzekļu pazīmēm.

Kafejnīca Sala, Stacijas laukumā

Rīgas Centrālā stacija ir vieta, kur pulcējas liels cilvēku skaits un ir pašsaprotami, ka daļa šo cilvēku vēlas ieturēt ātru maltīti.

Kafejnīca „Sala”, kas atrodas stacijas kompleksā, par klientu trūkumu nevar sūdzēties — cilvēki iet un nāk, kāds dzer kafiju, kāds mielojas ar smalkmaizītēm, ik pēc piecām, desmit minūtēm vienu pusdienotāju pie galdiņa nomaina nākamais. Starp aptuveni divdesmit galdiņiem steidzīgi rosās apkopēja, kurai ik pa laiciņam piebiedrojas arī trauku mazgātāja. Abas sievietes ar gadu gaitā izstrādātu precizitāti un ātrumu nes projām traukus, slauka galdus, loka salvetes. Izskatās cerīgi, pie sevis nospriežu, un izlemju pabrokastot. Kad esmu tikusi pie šķīvja ar kartupeļiem un salātiem, pēkšņi atceros, ka pirms ēšanas tomēr būtu jānomazgā rokas un sāku meklēt labierīcības. Taču oficiante man paziņo, ka šeit tualetes nav un es varot vienīgi iet uz stacijas maksas labierīcībām. Turklāt man tas tika paziņots tādā tonī, ka noprotu — jautājums „kur var nomazgāt rokas” šeit netiek izteikts bieži.

Atradusi brīvu galdiņu, noslauku rokas ar mitro salveti un sāku gaidīt kādu, kurš šo vietu atbrīvos no netīrajiem traukiem. Gaidīt nākas samērā ilgi, jo cilvēku pilnajā kafejnīcā trauku novācējai ir tiešām daudz darba. Tiesa, kad sieviete beidzot novāc manu galdiņu, saprotu, ka nebija vērts gaidīt: novācēja ir bruņojusies ar lupatu, kas uz galda virsmas atstāj treknas, slapjas švīkas, bet tas, savukārt, apetīti nemaz neveicina. Tiesa, mirkli pavērojusi kafejnīcā notiekošo, saprotu, ka, „mitrā uzkope” ir bijusi īpaša „ekstra” — trauku mazgātāja aiznes vienīgi netīros šķīvjus, galdus nemaz nenoslaukot, savukārt trauku novācēja galdus slauka pēc iedvesmas — vienu noslauka, trīs nenoslauka…

Taču visnepatīkamākās izjūtas mani pārņēma tad, kad novēroju kā ar galda lupatu tiek slaucītas arī paplātes — gan no iekšpuses, gan no ārpuses —, bet jau pēc mirkļa trauku novācēja šajā pašā „daudzpieredzējušajā” lupatā apslauka arī vairākus nažus un dakšas.

Avots: NRA.LV.

„Diemžēl klimata pārmaiņām pasaules vēsturē būs daudz lielāka nozīme nekā šobrīd aktuālajai finanšu krīzei, tāpēc, jo stingrāku klimata politiku īstenosim šodien, jo mazāk sāpīgiem un traģiski lēmumiem būsim pakļauti nākotnē. „Neērtā patiesība” gudrā veidā atgādina domāt plašāk, gan visaugstākajā politiskajā līmenī, gan ikdienā – uzņēmumos, mājās un valsts iestādēs,” norāda Uģis Rotbergs.

„Klimata pārmaiņas jau sen netiek apskatītas kā tikai vides aizsardzības jautājums. Arvien vairāk klimata pārmaiņas kļūst par atsauces punktu, veidojot transporta un enerģētikas politiku, apspriežot nacionālās drošības, sabiedrības veselības jautājumus, lauksaimniecības politiku un daudzas citas tēmas. Ir svarīgi, lai zināšanas par klimata pārmaiņām būtu pieejamas plašam cilvēku lokam un A. Gora grāmata “Neērtā patiesība” to veicina,” stāsta Ieva Morica.

Grāmata “Neērtā patiesība”, ko izdevis apgāds Zvaigzne ABC sadarbībā ar Sorosa fondu – Latvija, Pasaules Dabas Fondu un ASV vēstniecību Latvijā, palīdz izprast un risināt vides problēmas plašam lasītāju lokam. Lai vairotu arī Latvijas sabiedrības izpratni par klimata pārmaiņu jautājumiem, 900 šīs grāmatas eksemplārus Sorosa fonds – Latvija un ASV vēstniecība Latvijā dāvina Latvijas skolu un publiskajām bibliotēkām.