“Talkas nozīme ir ne tikai burtiska – iztīrīt un sakopt – tai ir arī psiholoģiska, vienojoša nozīme. Uzņēmumiem un sabiedrībai, ka arī valdībai un valsts iestāžu darbiniekiem ir jābūt vienotiem, lai Latvija plauktu un zeltu. Kā pierāda arī šī talka, kopīgs darbs cilvēkus saliedē un motivē jauniem sasniegumiem,” norāda akcijas organizatoru biroja “Tīrības dienas” pārstāve Linda Osīte.

Vairāku stundu talkošanas rezultātā kopīgiem spēkiem tika sakopta gandrīz visa Darmštates priežu audze vairāku hektāru platībā, savācot gandrīz 1000 maisus ar atkritumiem.

Ķemeru nacionālā parka pārstāvis Gints Starts norāda: “Esam pateicīgi par izrādīto iniciatīvu. Šodien tika sakopta vēl viena skaista Latvijas vieta, galvenokārt, to atbrīvojot no t.s. kultūrslāņa, kuru aiz sevis atstāj mazāk apzinīgie sabiedrības pārstāvji”. Ķemeru nacionālais parks ar biroju “Tīrības dienas” talku organizēšanā, sadarbojas jau otro gadu.

Vislielāko interesi par dalību “Tīrības dienu” talkā Darmštates priežu audzes dabas liegumā izrādīja uzņēmuma “Caparol Baltica” darbinieki, talkošanai deleģējot gandrīz visu biroja kolektīvu – vairākus desmitus cilvēku. Firmas pārstāvji ieradās talkot ar visām ģimenēm.

“Caparol Baltica ir uzņēmums ar ilgtspējīgas attīstības vīziju, tāpēc mums nav vienalga kādā vidē dzīvojam. Arī turpmāk, domājot par valsts un savu bērnu nākotni, labprāt iesaistīsimies dažādās vides sakopšanas aktivitātes. Tāpat ražojot savu produkciju – dažādas krāsas, emaljas, beices un apmetumu sistēmas, nemitīgi domājam par apkārtējo vidi, radot jaunus ekoloģiskus produktus, kā arī nodrošinot videi draudzīgu ražošanas procesu,” atzīst uzņēmuma “Caparol Baltica” vadītāja Beata Johansone.

“Tīrības dienu” mērķis ir mudināt iedzīvotājus ar lielāku atbildību izturēties pret savu valsti, uzturēt tīru un sakoptu, kā arī ar neiecietību izturēties pret tās piemēslotājiem, turklāt veltīt tam savu uzmanību ne tikai vienu dienu. Akcijā iesaistīties aicināti uzņēmumi un sabiedriskās organizācijas simboliski kopīgiem spēkiem uzpošot Latviju.

Par dabas liegumu “Darmštates priežu audze”
Darmštates priežu audzi veido vairāk nekā 120 gadu veci koki un dotajā brīdī šeit ir valsts nozīmes botāniskais liegums vairāk kā 5 ha platībā. Šeit ir apskatāma Vācijas priežu audze, kas ir vienīgā Latvijā. Priedes tika mēģināts ieaudzēt XX gs. sākumā.

Foto: Latvijas Valsts prezidenta kanceleja

Lielā Talka, kuras mērķis ir panākt, ka Latvija kļūst par tīrāko un sakoptāko vietu pasaulē, ir izaicinājums visiem Latvijas iedzīvotājiem. To skaitā arī sportistiem.

Latvijas Olimpiešu klubs ir nosūtījis aicinājumu citām līdzīgām organizācijām un sportistiem Eiropā, aicinot visus iesaistīties un apvienoties šajā lielajā vides sakopšanas akcijā.

Olimpiskās kustības ideāli un to sākotnēja būtība bija aicinājums uz mieru un sportisku sacensību visā pasaulē. Šobrīd pasaule pārcieš ne tikai finansiālu krīzi, bet ir arī ekoloģiskās krīzes priekšvakarā. Visu pasaules iedzīvotāju pienākums būtu iestāties par tīru dabu un resursu saudzēšanu.

Plecu pie pleca sestdien strādāja aktīvākie darbinieki no uzņēmumiem, kas atsaukušies aicinājumam būt sociāli aktīviem un palīdzēt par godu Latvijas proklamēšanas gadadienas mēnesim sakopt mūsu valsti. Pēc darba paveikšanas talkas dalībnieki gandarīti par paveikto pulcējās kopīgā piknikā.

Talkas laikā no Piejūras dabas parka teritorijas tika novākti gandrīz divi konteineri ar neatbildīgo atpūtnieku atstātajiem un no jūras izskalotajiem atkritumiem. Daugavgrīvas un Vakarbuļļu dabas liegumi ir aizsargājamas dabas teritorijas, kuros atklātas vairākas aizsargājamo augu un putnu sugas. Cilvēku darbības – apbūves un piesārņojuma – rezultātā teritorijas tiek negatīvi ietekmētas, tādēļ, kamēr iedzīvotāji paši nesapratīs, ka ir jārūpējas par vides sakopšanu, šādas talkas būtu jāatkārto regulāri.

Akcijas “Tīrības dienas” mērķis ir mudināt iedzīvotājus ar lielāku atbildību izturēties pret savu valsti, uzturēt to tīru un sakoptu, kā arī ar neiecietību izturēties pret tās piemēslotājiem. Tāpat akcijā iesaistīties aicināti uzņēmumi, simboliski kopīgiem spēkiem iztīrot Latviju no krīzes putekļiem. Paralēli talku organizēšanai, iedzīvotāji ir aicināti iesaistīties netīro, piemēsloto vietu apzināšanā, par tām informējot plašāku sabiedrību, tādējādi liekot noteikto teritoriju apsaimniekotājiem būt aktīvākiem kārtības uzturēšanā.

Atbalstu akcijas organizēšanai izteikusi arī Rīgas dome. “Mūsdienu civilizācijas viens no lielākajiem “netikumiem” ir tās radītais piesārņojums. Ne tikai globālā mērogā, bet arī mūsu ikdienā, katra tuvākajā apkārtnē. Diemžēl jāatzīst, ka tāpat kā Rīga nekad nebūs gatava, tā nekad nebūs pilnīgi tīra. Galvaspilsētas pašvaldības uzdevums ir gādāt par tīrību un kārtību katru dienu, taču ar to šodien ir par maz. Tāpēc Rīgas dome ir priecīga par iespēju atbalstīt katru iniciatīvu, kas mudina cilvēkus vērīgāk paskatīties sev apkārt un pielikt roku pie apkārtējās vides sakārtošanas. Vēlu veiksmi Tīrības dienu organizatoriem un projekta dalībniekiem. Pilsēta ir gandarīta par katrām palīdzīgām rokām, kas nāk talkā apkārtējās vides sakopšanā,” norāda Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs.

Ar Piejūras dabas parkā notiekošo vides sakopšanu akcija “Tīrības dienas” vēl nebeidzas, jo ir vēl pietiekoši daudz vietas, kuru sakopšanā nepieciešamas darbīgas rokas, tādēļ uzņēmumiem, kuri vēlas līdzdarboties, sniedzot savu ieguldījumu, organizējoties talkām, joprojām ir iespēja pieteikties, sazinoties ar Tīrības dienu biroju: akcija@tiribasdienas.lv.

Pateicoties “Tīrības dienu” sponsoriem un atbalstītājiem, akcijas dalībniekiem paralēli savas mājas, darba vietas, mežmalas vai parka sakošanai un situācijas novērošanai būs iespēja iegūt vērtīgas un interesantas balvas. “Tīrības dienas” ģenerālsponsors: SIA LiiR. Atbalsta: Madara Cosmetics, DāvanuServiss.lv, Harmonija SPA, Deju studija Nianse, viesnīca Laine, Forums Group, gaļas rūpnieks Ludvigs Tribockis un SIA Nelsens. Informatīvie atbalstītāji: Draugiem.lv, Cālis.lv, KasJauns.lv, ziņu aģentūra BNA LATVIA, izdevniecība “Saimnieks.lv”, portāls BIZNESS.LV, “Kurzemes Radio”, Ekonomika.lv, Kempingi.lv, Mix.lv, Receptes.lv, Hokejs.lv, Space.lv, LV.LV, 2v.lv, laikraksts “Auseklis”, kā arī portāls VisitLatvia.lv.

Pirmajā kārtā Rīgas Domes Izglītības, Jaunatnes un Sporta departamenta izvirzīja sekojošas skolas: Rīgas pilsētas 3. ģimnāzija, Rīgas 41. vidusskola, Rīgas Centra humanitārā vidusskola, Rīgas Valsts 1. ģimnāzija, Pļavnieku ģimnāzija, Rīgas 7. pamatskola, Rīgas Kristīgā vidusskola, Rīgas Teikas vidusskola, Rīgas Juglas vidusskola, Rīgas 45. vidusskola.

Katra skola piedalās ar 10 cilvēku komandu vecuma grupā no 5. – 12. klasei.
Orientēšanās skrējiena uzdevumi:
1.    veikt Rīgas parku izpēti, iegūt informāciju par interesantām, neparastām un ikdienā nepamanītām lietām;
2.    piesaistīt skolēnu uzmanību apkārtējai videi, īpaši pilsētvidei;
3.    apvienot sportošanu ar vides izzināšanu;
4.    popularizēt veselīgu dzīvesveidu, neformālo izglītību un orientēšanās sporta veidu.

Finālā dalību ņēma 3 skolas. Rīgas Valsts 1. ģimnāzija, Pļavnieku ģimnāzija un 41. vidusskola. Orientēšanās Fināls notika Mangaļsalā. Cīņa par pirmo vietu bija sīva un visu izšķīra tas, cik pareizi tika atbildēts uz jautājumiem, kuri bija par konkrēto parku un par vides globālām problēmām.

Uzvarēja šajās izglītojošās sacensībās Valsts 1. ģimnāzija.

Oktobra beigās jau tika veikta arī Brīvības pieminekļa terases un pakāpienu tīrīšana. 9.novembrī apmēram simts Nacionālo bruņoto spēku štāba karavīri pulcējās Rīgas Brāļu kapu sakopšanas talkā.

DnB NORD Vides glābšanas komanda 27.oktobrī devās uz Kuldīgas rajona Rendas pagastu, lai no apkārtējo koku gūsta atbrīvotu Strēļu svētozolu, kura vainagam pieeju saules gaismai liedz apkārt saaugušās priedes un egles. Tādējādi varenais ozols pamazām nokalst.

Lai glābtu Strēļu svētozolu no nokalšanas un saglabātu tā varenumu arī nākamajām paaudzēm, DnB NORD Vides glābšanas komanda attīrīja tuvāko apkārtni ap ozolu, palielinot tam pienākošās gaismas apjomu. Tika veikta arī ozola vainaga attīrīšana no vecajiem zariem, lai veicinātu tā stabilitāti un novērstu iespējamos nolūšanas draudus.

Strēļu Svētozols

Patlaban Strēļu svētozols ar astoņu metru lielo stumbra apkārtmēru starp vairākiem Latvijas dižozolu tūkstošiem ir septiņpadsmitais. Ozola vecums tiek novērtēts ar 350 gadiem, un savā mūžā dižkoks ir pieredzējis daudz – gan tapis pazaudēts no tūrisma ceļvežu lapaspusēm, gan pārdzīvojis spēcīgu zibens spērienu, kas nolauzis ozola augšējo daļu. Tagad ap veco svētozolu ir saaugušas egles un priedes, kas noēno tā vainagu un tādējādi veicina koka nokalšanu. Ozola vainagam ir steidzami nepieciešama tīrīšana, lai novērstu iespējamos nolūšanas draudus.