“Tīrības dienas” tiek veidotas ar mērķi iedzīvotājus mudināt vienu mēnesi gadā veltīt dabas sakopšanai. “Protams, daudz var izdarīt vienā dienā, taču, ja vēlamies būt tiešām atbildīgi un lepoties ar savu valsti, pavasara tīrīšanas svētkiem ir jābūt garākiem. Visi kopā tādējādi mēs varam izdarīt vēl vairāk un sagaidīt vasaru daudz tīrākā Latvijā,” atzīmē “Tīrības dienu” projektu vadītāja Linda Osīte.

Arī birojs “Dabīgs produkts” atbalsta ideju par tīrības mēnesi, kad katrs iedzīvotājus var atrast īsto laiku un vietu, kad sakopt un satīrīt savu pagalmu, upmalu vai mežu. “Tas nav tikai vienreizējs pasākums, mums jāspēj veltīt Latvijai vairāk laika,” norāda biroja “Dabīgs produkts” projektu vadītājs Mārcis Burķītis. “Tāpat mums atbalstāma šķiet ideja par uzņēmumu iesaistīšanu talku organizēšanā. Latvijā ir tiešām aktīvi un pret vidi un cilvēku veselību atbildīgi uzņēmumi, kas ir gatavi iesaistīties. To pierāda arī uzņēmumu atsaucība un iesaistīšanās idejā par dabīgu produktu popularizēšanu,” turpina M.Burķītis

“Tīrības dienas” norises laikā tiks apzinātas Latvijas netīrās, piemēslotās vietas, organizējot tīrības komandas uz konkrētajiem punktiem, tas savedot kārtībā. Lai rādītu piemēru, liela uzmanība “Tīrības dienu” ietvaros tiks veltīta labo piemēru – sakoptāko māju, biroju un pagalmu – izcelšanai, tādējādi vēlreiz pierādot, ka mēs varam, ja tikai labi gribam. Tāpat tiks organizēti dažādi konkursi par aktīvāko tīrības inspektoru, čaklāko uzņēmumu – tīrības komandu un labāko padomu, kā ieviest tīrību ikvienā dzīves sfēra.

Jau pērn akcija “Tīrības dienas” izpelnījās lielu iedzīvotāju un uzņēmumu atzinību. Ar tādu uzņēmumu kā  Madara Cosmetics, DāvanuServiss.lv, harmonija SPA, Deju studija Nianse, viesnīca Laine, Forums Group un LiiR atbalstu izdevās sniegt ieguldījumu Latvija dabas sakopšanā. Taču joprojām ir daudz vietas, kurām būtu nepieciešama darbīgu cilvēku roku palīdzība, tādēļ iesākto akciju nolemts turpināt un padarīt par ikgadēju pasākumu.

Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas izglītības, saziņas un kontroles nodaļas vadītājs Andris Širovs skaidro, ka dedzinot kūlu tiek nodarīts būtisks kaitējums augiem, iet bojā kukaiņi un citi bezmugurkaulinieki, sevišķi tie, kuru attīstība sākas agri pavasarī. Šiem dzīvniekiem ir ļoti būtiska loma ekosistēmās kā lielāku dzīvnieku barībai, to vidū ir arī retas un aizsargājamas sugas.

Kā min Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas datu nodaļas vadītājs Mārtiņš Kalniņš –kūlas dedzināšanas rezultātā vienkāršojas augu sabiedrības – samazinās pret dedzināšanu neizturīgo viengadīgo augu skaits, samazinās augsnes auglība, jo sarūk augu atlieku masa un humusa saturs augsnē, iet bojā augsnes virskārtā un uz augsnes virsmas dzīvojošie kukaiņi, to kāpuri, olas, kūniņas, kā arī samazinās skrejvaboļu, zirnekļu, īsspārņu populācijas blīvums. Kopumā kūlas dedzināšanas dēļ samazinās sugu daudzveidība, kas attiecīgi mazina dabas estētisko skaistumu – dabā izzūd dažādas krāsas, smaržas un skaņas, ko rada floras un faunas daudzveidīgums.

M. Kalniņš arī skaidro, ka vislielākais ļaunums tiek nodarīts, dedzinot kūlu lielās platībās un vēlu pavasarī vai pat vasarā, kad ir pamodušies gandrīz visi dzīvnieki, izveidotas putnu ligzdas, sadētas olas. Turklāt dedzinātas tiek arī putniem nozīmīgās mitrās pļavas, ezeru un upju palienes.

Jāpiemin arī, ka dedzinot kūlu kūdrainās augsnēs, notiek ilgstoša kūdras gruzdēšana, kas rada ugunsbīstamu situāciju ilgākā laika posmā. Tāpat kūlas dedzināšana var izraisīt meža ugunsgrēku.

Kūlas dedzināšana jo sevišķi nav pieļaujama īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kur, iespējams, kūlas dedzināšanas rezultātā var iet bojās tās dabas vērtības, kuru aizsardzībai attiecīgā teritorija ir nodibināta.

Dabas aizsardzības pārvalde aicina – novērtēsim mūsu unikālās dabas bagātības un saudzēsim tās, nevis iznīcināsim, lai tā var priecēt mūs ar savu krāšņumu un daudzveidību!

1. Elektroierīces un apgaismojums
Elektroenerģijas patēriņš parasti ir viena
no būtiskākajām uzņēmuma ietekmēm uz vidi. Pieprasījums pēc elektrības katru gadu
aug, bet Latvija nespēj sevi nodrošināt ar atjaunojamo elektroenerģiju. Elektrības ieguve no fosilajiem energoresursiem veicina gaisa piesārņojumu un globālās klimata izmaiņas.

2. Apkure, ventilācija un dzesēšana (kondicionēšana)
1. Neapsedziet radiatorus un biroja galdus novietojiet vismaz 15 cm attālumā no tiem.
2. Vēdinot telpu, aizveriet durvis, lai neatdzesētu visas telpas.
3. Temperatūrai darba telpās nav jābūt augstākai par 18-20°C, bet palīgtelpās tā var būt vēl zemāka. Temperatūras samazināšana dzīvojamās telpās par 1°C nodrošina pat līdz 10% siltuma resursu ekonomiju!
4. Uzstādiet termostatus, ar kuru palīdzību iespējams nodrošināt precīzu temperatūru telpās.
5. Siltiniet telpas:
• aizdrīvējiet šķirbas un aizlīmējiet logus,
aplodām pielīmējiet gumijas vai silikāta blīves;
• uz palodzes starp loga rūtīm ievietojiet bieza
auduma vai spilvenveida vēja aizturētājus;
• piekariet biezus aizkarus;
• aiz radiatoriem pie ārsienām pielīmējiet folija
pārklājumu, kas atstaro siltumu;
• regulāri noslaukiet putekļus no sildierīcēm.

3. Papīrs un mēbeles
Biroja darbs parasti saistās ar ievērojamu papīra apjoma patēriņu, taču koksnes resursi nav bezgalīgi, un papīrrūpniecība izraisa arī ūdens un gaisa piesārņojumu. Tāpēc taupīga papīra izmantošana un videi draudzīga papīra izvēle ir būtisks zaļā biroja priekšnosacījums.
Biroja mēbeles
• Izvēlieties ar FSC sertifikātu marķētas mēbeles, kas apliecina, ka koksnes izcelsme ir ilgtspējīgi apsaimniekoti meži.
• Dodiet priekšroku masīvkoka mēbelēm.
• Izvairieties no skaidu plākšņu un lamināta mēbelēm, jo tās var saturēt formaldehīdu un citas veselībai bīstamas vielas.
• Izvairieties no tropiskās koksnes un izvēlieties vietējās izcelsmes koksnes izstrādājumus.
• Neizvēlieties mīkstās mēbeles, kas var saturēt bromētos liesmu novērsējus.

4. Ūdens
Kvalitatīva un nekaitīga dzeramā ūdens
sagatavošana ir ļoti dārgs process, un pat
Latvijā ūdens nav neierobežotā daudzumā!

5. Virtuve
Parasti, domājot par kaitējumu videi, prātā nāk enerģijas patēriņš, transports un atkritumi, bet patiesībā tieši pārtikas preču ražošana un patēriņš saistās ar lielākajām slodzēm uz vidi. Tāpēc uzņēmumiem vajadzētu veicināt videi draudzīgu un veselīgu pārtikas izvēli darbinieku un partneru vidū.

6. Transports
Arī transports ir viens no lielākajiem vides piesārņotājiem. Tas ir ne tikai transporta līdzekļu radīto emisiju dēļ, bet arī infrastruktūras, kas fragmentē ekosistēmas, trokšņa, sastrēgumu u.c. faktoru dēļ.

7. Atkritumi
Atkritumi ir viena no redzamākajām vides problēmām. Tie ne tikai rada vizuālu piesārņojumu, bet arī to noglabāšana un pārstrāde prasa lielus enerģijas apjomus un piesārņo apkārtējo vidi. Samaziniet atkritumu apjomu!

Ar plašākiem Zaļā biroja priekšnoteikumiem varat iepazīties: http://www.pdf.lv/doc_upl/PDF_GreenOffice_Bookle.pdf

Konkursa rīkotāji ir izvirzījuši vairākus mērķus, ko plāno sasniegt ar šī konkursa palīdzību:

1.Stimulēt tirgotājus ievērot videi draudzīgu komercdarbību, kas vērsta uz ilgtspējīgu attīstību;

2.Veicināt tirgotājus veidot videi draudzīga uzņēmuma vadību, t.i., izveidot un attīstīt vadības sistēmu, kas nodrošinātu nepārtrauktus uzlabojumus ilgtspējīgas attīstības virzienā videi draudzīga uzņēmuma tēla veidošanā;

3.Popularizēt videi draudzīgos tirdzniecības, ēdināšanas un pakalpojumu sniegšanas uzņēmumus un to darbiniekus.

Pieteikšanās konkursam notiek līdz 2009. gada 15. decembrim, nosūtot konkursa rīkotājiem aizpildītu pieteikuma anketu. Pieteikuma anketas meklējiet LTA mājas lapā www.lta.lv. Konkursa uzvarētāji tiks noteikti 2010. gada janvārī.

Lai noteiktu pašmāju videi draudzīgos uzņēmumus, tiek izveidota īpaša ekspertu komisija, kas rūpīgi izvērtēs katru šī godpilnā titula kandidātu. Konkursā tiks izmantotas divu veidu vērtēšanas anketas – vērtēšanas anketa, kuru aizpilda tirdzniecības vadītājs, un ekspertu vērtēšanas anketa, kuru aizpilda eksperti, apmeklējot tirdzniecības vietu. Nosakot videi draudzīgo tirgotāju, katram tirdzniecības objekta tipam ir izstrādāti atšķirīgi vērtēšanas kritēriji.

Dalība konkursā sniedz nozīmīgu ieguldījumu katra dalībnieka uzņēmuma tēla veidošanā. Ikviens uzņēmums, kas piesakās dalībai konkursā, publiski apliecina, kas uzskata sevi par videi draudzīgu un atbildīgu, turklāt lepojas ar to. Savukārt konkursa uzvarētāji tiks īpaši izcelti, iegūstot tiesības publiski lietot titulu „Videi draudzīgs tirgotājs 2009”, kā arī tiks popularizēti žurnālā „Latvijas Tirgotājs” un SIA „Zaļā josta” mājas lapā.

Konkursu rīko Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) sadarbībā ar SIA „Zaļā josta” un Latvijas Vides aizsardzības fondu un Vides ministriju.

Nedēļas laikā nra.lv apmeklēja piecas ātrās ēdināšanas iestādes un kafejnīcas, lai pārliecinātos par divām lietām: vai slimību sezona ir ietekmējusi pašu ēdinātāju attieksmi pret tīrību un vai pusdienotāji ņem vērā mediķu ieteikumus mazgāt rokas. Diemžēl, nedz uz pirmo, nedz uz otro jautājumu nra.lv eksperimenta gaitā netika gūta apstiprinoša atbilde. Lai gan mediķi nenogurdināmi atgādina, ka viena no drošākajām iespējām sevi pasargāt no vīrusiem ir elementāra roku mazgāšana, pat straujā hepatīta un gripas izplatīšanās nav mainījusi cilvēku domāšanau. Nra.lv novērojumi nepārprotami apliecina — tikai retais pirms sēšanās pie pusdienu galda atceras nomazgāt rokas. Ar tām pašām rokām, kas pirms dažām minūtēm aizskārušas sabiedriskā transporta rokturus, naudu, veikalu plauktus, cilvēki ēd hamburgerus, kebabus un kartupeļus, kuru ātrās ēdināšanas iestāžu fasējums paģēr ēst „pa tiešo”ar rokām.

Tiesa, otra atziņa, šķiet, ir vēl daudz nepatīkamāka: neviena no tām sabiedriskās ēdināšanas iestādēm, kurās paviesojās nra.lv, neuzskata par nepieciešamu vīrusu laikā kaut kā īpaši pasargāt savus klientus. Lai gan klīst nostāsti, ka vienā otrā Rīgas kafejnīcā galdi tiekot dezinficēti ar īpašu šķidrumu, nra.lv neko tādu nemanīja. Visās iestādēs galdi tika labākajā gadījumā noslaucīti ar mitru lupatu, kas pirms tam pabijusi arī uz paplātēm, krēsliem, pat trepju margām un miskastes vākiem. Dažās sabiedriskās ēdināšanas iestādēs ar vienu un to pašu lupatu tika slaucīti galdi, naži un arī uzkopjošā personāla rokas.

Eksperimenta būtība

Par pētījuma vidi tika izraudzītas vidējā līmeņa ēstuves, kuru draudzīgās cenas piesaista lielu apmeklētāju skaitu. Katrā no kafejnīcām tika pavadīta stunda, vērojot pusdienotāju došanos mazgāt rokas un to, kā, ar ko un cik bieži apkalpojošais personāls slauka galdu.

Pusdienošanas zona iepirkšanās centrā Olimpia

Bez liekulības nākas atzīt, ka Olimpijā mīl tīrību. Stundas laikā, kamēr šo vietu „inspicēja” nra.lv, trauku novācēja raitā solī apstaigāja teju katru no aptuveni 50 galdiņiem, lai novāktu uz tiem esošos atkritumus, ēdiena paliekas un noslaucītu galda virsmas. Lai gan netīro trauku un hamburgeru iepakojumu, ko stundas laikā spēja „saražot” piecu „ēdinātavu” klienti, bija tiešām daudz, līdztekus galdu apkopei trauku novācēja ik pēc dažām minūtēm paguva ķerties klāt arī slotai, lai aizslaucītu zemē nokritušo ēdienu. Tik tālu par labajām lietām…

Savukārt, kas attiecas uz nepatīkamajām atziņām, tad galvenā no tām — līdzās pusdienu zonai nav tualetes, kur ēdnīcu apmeklētāji varētu nomazgāt rokas. Pēc divu pārdevēju aptaujāšanas un ilgas riņķošanas, man tualeti izdevās atrast tikai otrā tirdzniecības centra galā. Otra nepatīkamā atziņa — lupata, ar kuru tika slaucīti galdi, mazgāšanas līdzekļus un pat siltu ūdeni nebija redzējusi vismaz stundu jeb visu to laiku, kuru nra.lv novēroja apkopēju. Un, lai gan ļoti gribētos ticēt, ka pēc stundas šī lupata beidzot nonāca verdošā bļodā, intuīcija tomēr saka pretējo.

Tāpat nākas atzīt, ka ar vienu un to pašu lupatu uzcītīgā apkopēja slaucīja gan galdus, gan trepju margas, gan krēslus.

Uzmanīgi vērojot pusdienotājus, kopaina veidojās vēl jo nepatīkamāka — kāds klepo, kāds šķauda, kādam daļa ēdiena nejauši no mutes izkrīt uz galda… Un visa šī buķete mirklī nonāk uz apkopējas lupatas.

Lai pārliecinātos, ka redze mani neviļ un ka neesmu palaidusi garām kādu revolucionāru mazgāšanas līdzekli, es — kamēr apkopēja, atstājusi savus darba rīkus uz ratiņiem, iegāja palīgtelpās — riskēju universālo lupatu pārbaudīt „ uz tausti”. Nē, nekā tāda, kas liecinātu par dezinfekcijas līdzekļiem uz šīs lupatas nebija— slapja, taukaina, vēsa, bez mazākajām mazgāšanas līdzekļu pazīmēm.

Kafejnīca Sala, Stacijas laukumā

Rīgas Centrālā stacija ir vieta, kur pulcējas liels cilvēku skaits un ir pašsaprotami, ka daļa šo cilvēku vēlas ieturēt ātru maltīti.

Kafejnīca „Sala”, kas atrodas stacijas kompleksā, par klientu trūkumu nevar sūdzēties — cilvēki iet un nāk, kāds dzer kafiju, kāds mielojas ar smalkmaizītēm, ik pēc piecām, desmit minūtēm vienu pusdienotāju pie galdiņa nomaina nākamais. Starp aptuveni divdesmit galdiņiem steidzīgi rosās apkopēja, kurai ik pa laiciņam piebiedrojas arī trauku mazgātāja. Abas sievietes ar gadu gaitā izstrādātu precizitāti un ātrumu nes projām traukus, slauka galdus, loka salvetes. Izskatās cerīgi, pie sevis nospriežu, un izlemju pabrokastot. Kad esmu tikusi pie šķīvja ar kartupeļiem un salātiem, pēkšņi atceros, ka pirms ēšanas tomēr būtu jānomazgā rokas un sāku meklēt labierīcības. Taču oficiante man paziņo, ka šeit tualetes nav un es varot vienīgi iet uz stacijas maksas labierīcībām. Turklāt man tas tika paziņots tādā tonī, ka noprotu — jautājums „kur var nomazgāt rokas” šeit netiek izteikts bieži.

Atradusi brīvu galdiņu, noslauku rokas ar mitro salveti un sāku gaidīt kādu, kurš šo vietu atbrīvos no netīrajiem traukiem. Gaidīt nākas samērā ilgi, jo cilvēku pilnajā kafejnīcā trauku novācējai ir tiešām daudz darba. Tiesa, kad sieviete beidzot novāc manu galdiņu, saprotu, ka nebija vērts gaidīt: novācēja ir bruņojusies ar lupatu, kas uz galda virsmas atstāj treknas, slapjas švīkas, bet tas, savukārt, apetīti nemaz neveicina. Tiesa, mirkli pavērojusi kafejnīcā notiekošo, saprotu, ka, „mitrā uzkope” ir bijusi īpaša „ekstra” — trauku mazgātāja aiznes vienīgi netīros šķīvjus, galdus nemaz nenoslaukot, savukārt trauku novācēja galdus slauka pēc iedvesmas — vienu noslauka, trīs nenoslauka…

Taču visnepatīkamākās izjūtas mani pārņēma tad, kad novēroju kā ar galda lupatu tiek slaucītas arī paplātes — gan no iekšpuses, gan no ārpuses —, bet jau pēc mirkļa trauku novācēja šajā pašā „daudzpieredzējušajā” lupatā apslauka arī vairākus nažus un dakšas.

Avots: NRA.LV.

„Diemžēl klimata pārmaiņām pasaules vēsturē būs daudz lielāka nozīme nekā šobrīd aktuālajai finanšu krīzei, tāpēc, jo stingrāku klimata politiku īstenosim šodien, jo mazāk sāpīgiem un traģiski lēmumiem būsim pakļauti nākotnē. „Neērtā patiesība” gudrā veidā atgādina domāt plašāk, gan visaugstākajā politiskajā līmenī, gan ikdienā – uzņēmumos, mājās un valsts iestādēs,” norāda Uģis Rotbergs.

„Klimata pārmaiņas jau sen netiek apskatītas kā tikai vides aizsardzības jautājums. Arvien vairāk klimata pārmaiņas kļūst par atsauces punktu, veidojot transporta un enerģētikas politiku, apspriežot nacionālās drošības, sabiedrības veselības jautājumus, lauksaimniecības politiku un daudzas citas tēmas. Ir svarīgi, lai zināšanas par klimata pārmaiņām būtu pieejamas plašam cilvēku lokam un A. Gora grāmata “Neērtā patiesība” to veicina,” stāsta Ieva Morica.

Grāmata “Neērtā patiesība”, ko izdevis apgāds Zvaigzne ABC sadarbībā ar Sorosa fondu – Latvija, Pasaules Dabas Fondu un ASV vēstniecību Latvijā, palīdz izprast un risināt vides problēmas plašam lasītāju lokam. Lai vairotu arī Latvijas sabiedrības izpratni par klimata pārmaiņu jautājumiem, 900 šīs grāmatas eksemplārus Sorosa fonds – Latvija un ASV vēstniecība Latvijā dāvina Latvijas skolu un publiskajām bibliotēkām.

Tā kā izstāde notiks arī adventes laikā īpaša uzmanība tiks pievērsta Ziemassvētku simbolam – parastajai eglei. Eglīte būs izrotāta dažādiem meža iemītniekiem – kukaiņiem, dzīvniekiem, putniem, sēnēm. Izstādē varēs aplūkot arī Dažādlapu araukāriju (Araucaria heterophylla), kas Austrālijā un citās valstīs tiek izmantota kā Ziemassvētku koks.

Nacionālā Botāniskā dārza skujkoku kolekcijā ir ap 1140 dažādu skujkoku, 600 no tiem ir zemās skujkoku formas. NBD kolekcija ir viena no lielākajām šāda veida skujkoku kolekcijām pasaulē. Svešzemju skujkoku sēklas NBD audzētāji iegūst galvenokārt starptautiskās sēklu apmaiņas ceļā, bet par zinātniski vērtīgāko kolekcijas daļu tiek uzskatīti augi, kas izaudzēti no ekspedīcijās ievāktām savvaļas skujkoku sēklām. Latvijas mežos biežāk sastopamā koku suga ir parastā priede, tās sasniedz pat 40 metru augstumu.

Skujkokiem piemīt neparasta īpašība – saglabāt savu skaistumu visa gada garumā, pat vēlā rudenī un ziemā. Bez ierastajiem tumši vai gaiši zaļajiem toņiem skujkoki var būt zilganzaļi, pelēkzaļi, sudrabzaļi, sudrabpelēki, zilganpelēki, dzeltenzaļi vai pat koši dzelteni. Skujas ir tik veiksmīgi pielāgojušās videi, ka skujkoki var izdzīvot ļoti dažādos apstākļos – gan augstā un zemā temperatūrā, gan sausumā un mitrumā un stiprā vējā.
Skujkoki ir ļoti sena augu grupa – tiek lēsts, ka mūsdienu kailsēkļu senči parādījās Paleozoja ēras beigās aptuveni pirms 250 miljoniem gadu, bet to uzplaukums sākās Mezozoja ērā. Tos uzskata  par rekordistiem lieluma un ilgdzīvošanas ziņā, informē Latvijas Dabas muzeja speciāliste Lāsma Vagoliņa.

Kā atzina Kapsētu pārvaldes priekšnieks Vilnis Bisenieks, lai sakoptu kapus ir nepieciešami ievērojami līdzekļi – līdz pat sešiem miljoniem latu. Pašu nozīmīgāko darbu veikšanai pilsētas centra kapsētās vien Rīgas domei būtu nepieciešami 1,5 miljoni latu.

Deputāti 26.novembrī nolēma doties izbraukuma sēdē uz Kapsētu pārvaldi un vairākām kapsētām, lai iepazītos ar reālo situāciju.

Filmas “The Age of Stupid” pirmizrāde Latvijas publikai notiks Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja pilotprojekta kim? telpās Spīķeros tematiskā cikla “Klimats” ietvaros otrdien, 10.novembrī plkst. 19.00.

Filmas darbība notiek 2055.gadā, kad klimata izraisīto pārmaiņu rezultātā pasaule pārdzīvo milzīgu postu: Londonu ir pārņēmuši plūdi, Lasvegasa grimst tuksneša smiltīs, Sidnejā plosās postoši ugunsgrēki, ko izraisījis ilgstošs sausums, Arktikas ledāji ir izkusuši…

Filmas galvenais varonis, kuru atveido Oskaram nominētais britu aktieris Pīts Postlveits (Pete Postlethwaite), aizvada savu dzīvi vientulībā Arktikā, 800 km no Norvēģijas, Globālajā arhīvā pētīdams un vērtēdams mūsu laikā dokumentētos notikumus, kas uzskatāmi mūs brīdināja par klimata pārmaiņu iespējamām sekām. Pētot 2008.gada dokumentārās liecības, filmas varonis secina, ka pasaules postu izraisīja mūsu paaudzes uzvedība un rīcība laika posmā līdz 2015.gadam. “Mēs vārējam sevi izglābt, bet mēs to nedarījām. Kādā prāta stāvoklī mēs tad bijām?” mūsu laikmeta cilvēku uzrunā vientuļais arhīvists no 2055.gada. Atbildi uz šo jautājumi sniedz vairāki filmas dokumentārie varoņi.

Filmas veidotāji caur savu varoņu dzīvesstāstiem mums uzdod daudzus retoriskus jautājumus: “Kāpēc ir tik grūti ieviest alternatīvos enerģijas iegūšanas veidus, un kas ir reālie pasaules valdnieki? Vai šis patiesi ir cilvēces zelta laikmets, un vai viss ir kārtībā ar mūsu vērtībām?”

Vienlaikus “The Age of Stupid” ir arī vēstījums, kas adresēts 2009.gada decembrī Kopenhāgenā sanākošajam pasaules valstu samitam. Filmas noslēguma titros tiek pausts: “Lai apturētu globālo sasilšanu, starptautiskajam vienošanās līgumam Kopenhāgenā jābūt tikpat stingram kā dabas zinātnes”.